Dobeles Musketieri

Viens par visiem, visi par vienu – tieši šāds noskaņojums valda, sarunājoties ar Paškausku ģimenes vīriešiem.

Lai arī Vitauts Paškausks ir ģime­nes biznesa galva, viņš nevienu brīdi nelieto vārdu es – vienmēr ir mēs. Iesaistīties ģimenes biznesā nevienam nebija spiesta lieta – ja bija vēlēšanās, darāmais atradās. Turklātneviens uzreiz netika iekārtots par vadītāju. Līdz tam katram pašam vajadzēja noiet garu ceļu, sākot ar zemākajiem ama­tiem. Šķiet, tā arī ir panākumu atslēga tam, ka tagad šajā biznesā strādā septi­ņi ģimenes pārstāvji jau trīs paaudzēs.

Paškausku ģimenei simtprocentī­gi pieder Agrolats Holding, kura sastā­vā zināmākie un lielākie uznēmumi ir Elagro Trade, kas nodarbojas ar grau­du un minerālmēslu tirdzniecību, un Tērvetes alus. Kopā šīs ģimenes locek­ļi ir īpašnieki gandrīz trīsdesmit uz­nēmumiem Latvijā, kuru apgrozījums atbilstoši piederošajām daļām ir 111 miljoni eiro. Paškausku veiksmes pa­matā ir tieši ģimene.

Kā jau var spriest pēc uzvārda, ģi­menes saknes meklējamas Lietuvā. Vi­tauta, Jona un Rimanta vecāki pēc kara beigām bija uzcēluši sev ģimenes māju, bija zemes gabals un arī neliels veikaliņš – viss, ko varētu vēlēties. Tomēr tas arī padarīja ģimeni par mērķi represijām – izsūtīšanai. «Mani vecāki bija dilemmas priekšā – pamest visu, bet palikt dzīvot Baltijā, vai paturēt, un tad, iespējams, mūs visus izsūtītu,» skaudro izvēli apraksta Vitauts. 1955. gada pavasarī ģimene pārcēlās uz Latviju, kas joprojām ir viņu mājas.

Padomju laikā ģimenes locekļi strādāja kur nu kurš. 1991. gadā parādījās iespēja veidot zemnieku saimniecības, ko Vitauts ar vecāko brāli Jonu un viņa diviem dēliem Jāni un Andri (viņi jau bija pārkāpuši divdesmit gadu slieksni) nelaida garām. «Mums sākumā bija maza saimniecība, kādi 17 hektāri, bet es mēģināju pierunāt vecāko brāli, ka vajag paplašināties un ņemt kredītu,» biznesa pirmsākumus atminas Vitauts. Lai arī ģimenē pastāv dažādi viedokļi, Vitauts atklāj, ka nekad nav strīdejies ar saviem brāļiem vai viņu dēliem. Daudzi gribētu uzzināt, kā viņiem tas izdodas, bet konkrētas atbildes nevienam no Paškauskiem nav. Iespējams, tā meklējama faktā, ka viņu vidū nepastāv hierarhija.

Gluži kā viņu uzņēmumos, arī ģimenē darbi tiek optimizēti. Šeit neviens neatbild par visu – katrs ģimenes loceklis ir atbildīgs par konkrētu jomu, kurā viņš ir viszinošākais. «Arī ņemot darbā cilvēku, viņam vismaz vienā jomā ir jābūt gudrākam par tevi,» uzskata Vitauts. Piemēram, pats Vitauts atbild par biznesu Ukrainā, Jānis ir Agrolats Holding direktors, viņa brālis Andris kopā ar vecāko dēlu Pauli atbild par ražošanu, bet jaunākais dēls strādā Tērvetes alus darītavā. Tādā veidā neviens svarīgs lēmums netiek pieņemts vienpersoniski. Ģimene reizi nedēļā satiekas, apmainās ar idejām un ieteikumiem. Visi biznesa novirzieni ir kāda ģimenes locekļa tiešā pakļautībā, tāpēc viņi vienmēr ir lietas kursā par reālo situāciju uzņēmumā.

Ģimene nodarbojas ar lauksaimniecību, kur vajadzīgas praktiskas iemaņas, bet tā ļoti nopietni uztver arī savu atvašu izglītošanu. «Vecāki bez jautājumiem lika iegūt augstāko izglītību. Viņi mēdza teikt: tev obligāti jāpabeidz universitāte, pēc tam vari iet kaut par krāvēju,» ar smaidu saka Jānis. Lielākā daļa ģimenes locekļu ieguvuši izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Jānis gan atzīstas, ka īpaši bargas audzināšanas metodes viņa paaudze neesot piedzīvojusi. Tā kā Paškausku brāļiem katram bija pa diviem dēliem, vecāki pret viņiem nebija tik strikti, kā tas, iespējams, būtu, ja audzinātu meitas. Padomju laiks audzināja pats – visi strādāja jau kopš mazotnes. Īpaši, ja kaut ko gribējās, bērniem pašiem bija jānopelna nauda, jo vecāki varēja pielikt tikai nelielu daļu. Gluži tāpat kā Vitauts savā laikā, arī Jānis, lai nopirktu pirmo motociklu, ravēja bietes. «Mūsu jaunatnei tā pietrūkst, jo nav kur viņus aizsūtīt strādāt. Oficiāli to var darīt tikai no 14 gadiem, bet, lai darba devējs to uzņemtos, ir lieli sarežģījumi.»

Brāļi Paškauski savus bērnus audzina tāpat, kā tika audzināti viņi paši. Bezlimita kredītkarte nevienam netiek izsniegta – ja kaut ko vēlas, lielākā daļa jānopelna pašam, atlikušo pieliek vecāki. Andra dēli Paulis un Valters pusaudža gados ir tā piestrādājuši un tagad jau ģimenes biznesā iesaistījušies nopietni.

Tas, ka uzņēmumā iesaistīta visa ģimene, lauksaimniecībā nav nekas unikāls. Šeit darbus nevar atlikt – tie jāizdara tad, kad vajag. Diena vēlāk var nozīmēt sliktu ražu, tāpēc vasaras beigās arī nakts vidū var redzēt pļaujmašīnu braucam pa lauku. Šeit nav noteikta astoņu stundu darba diena – tā beidzas tad, kad darbs ir padarīts, un zemnieku saimniecībās ģimenes locekļi jau no mazotnes iet palīgā pie šiem darbiem. «Mēs visi esam braukuši ar traktoru un sējmašīnu. Ar Andri vēl pirms dažiem gadiem paši sēdējām uz kombaina. Tas bija ļoti labs laiks – kad no rīta saule lec, tu ne par ko citu nedomā un mierīgi sēj labību. Būtu laiks, es to darītu arī tagad; tā būtu kā brīvdiena,» ar smaidu saka Jānis Paškausks.

Tomēr Paškauski nav tipiska lauksaimnieku ģimene. Viņu bizness sniedzas daudz tālāk par zemnieku saimniecības robežām – lauksaimniecības zemes iesniedzas Latgalē, bet bizness ir arī Ukrainā un Marokā. Paškausku biznesa pamatā ir trīs lietas, ko viņi cenšas darīt paši: izaudzēt, apstrādāt un pārstrādāt. Ja kādu posmu atdod citam uzņēmumam, tiek pazaudēta arī peļņa. «Ķēdes posmam, ko darāt paši, ir jābūt pēc iespējas garākam. Tā var nopelnīt vairāk un samazināt riskus,» pieredzē dalās Vitauts.

Paškauski nodarbina aptuveni tūkstoti cilvēku. Lai darbinieki strādātu efektīvi, viņi vadās pēc principa – neprasīt no cilvēka to, ko vinš neprot vai nevēlas darīt. Tas pats princips valda arī ģimenē – iesaistīties biznesā nevienam ar varu neliek. Piemēram, Vitauta dēls Raivo izveidojis pats savu autoservisa biznesu, bet Karels līdz šim vadīja ģimenei piederošu viesnīcu Dobele un tikai tagad pamazām sāk iesaistīties ģimenes pamatbiznesā Agrolats Holding. Savukārt Vitauta un Jona brāļa Rimanta (viņa diemžēl vairs nav) dēls Sandijs izveidojis IT kompāniju, un tajā strādā arī viņa brālis Rihards, sirdī pārliecināts mākslinieks. Iespējams, tur veidojas vēl viens ģimenes uzņēmums.

«Mums ir paveicies, ka izauguši bērni, kas grib strādāt,» patiesi lepns ir Vitauts Paškausks. Ģimene ir izveidojusi lielāko vietējo lauksaimniecības biznesu Latvijā, kas tirgojas visā pasaulē un nodarbojas ar lauksamniecību arī Āfrikā un Ukrainā. Vitauts pieticīgi teic, ka nekas jau vēl nav pabeigts un droši vien tāds brīdis nekad arī nepienāks.

Šķiet, no šīs ģimenes mēs varam vēl sagaidīt ievērojamus projektus. Arī jaunā paaudze pieliek roku nopietnu projektu īstenošanā. Andra jaunākais dēls Valters izstrādā pirmo Tērvetes alus kvasa līniju. Cerības tiek liktas arī uz ceturto paaudzi, kas palīgā varētu nākt pēc piecpadsmit gadiem. Vitauts ir optimistisks un cer to piedzīvot: «Mums ģimenē ir ilgdzīvotāji.»