Jumtu problēmas, no kurām jāuzmanās ziemas sezonā

jumta segumsZiema ne tikai apgrūtina pārvietošanos, bet arī rada dažādus draudus ēkām, it īpaši to jumtiem. Aplūkosim dažas izplatītākas problēmas, par kurām vajadzētu zināt un laicīgi veikt profilaktiskos pasākumus, kas palīdzēs izvairīties no jumtu bojājumiem un citām sekām.

  1. Kondensāta veidošanās.

Kad telpās esošais siltais gaiss sastopas ar auksto jumta virsmu, mēdz veidoties kondensāts. Diemžēl neatbilstoši nosiltināti bēniņi ir izplatīta parādība daudzās ēkās, kas ziemas sezonā rada virkni problēmu, tai skaitā arī kondensāta veidošanos, kā rezultātā mitrums pāriet uz telpām un ēkas konstrukciju, radot pelējumu un puvi.

Lai izvairītos no šādas problēmas, jumta segums ir jāpapildina ar kvalitatīvu zemsegumu, kuru ieklāj zem tā. Šī kārta rūpējas par atbilstošu ventilāciju un to, lai zem jumta neiekļūtu objekti, kuriem tur nevajadzētu atrasties.

  1. Jumta tecēšana.

Lai arī šī problēma var rasties jebkurā sezonā, ziema ir tas laiks, kad šādi riski kļūst arvien iespējamāki, ņemot vērā to, ka uz jumta sakrājas sniegs un ledus. Lai izvairītos no jumta tecēšanas, noteikti vajadzētu rūpīgi sekot līdzi tam, cik bieza sniega kārta ir sakrājusies uz seguma. Ja tā ir pārāk liela un nesamazinās, nepieciešams parūpēties par sniega notīrīšanu.

Kā zināms, sniega svars rada jumta ielūšanas risku, tādēļ vēl jo vairāk ir jāpadomā par savas mājas drošību ziemas sezonā. Protams, ne mazāk svarīgi ir arī laicīgi salabot jumtu, pirms to pārklāj bieza sniega kārta.

  1. Jumta bojājumi spēcīga vēja dēļ.

Lai arī negaisi pie mums biežāk sastopami vasarā, arī ziemas laikā iespējams piedzīvot sniegputeni, kas nāk kopā ar spēcīgu vēju. Ja jumta segums nav rūpīgi nostiprināts vai arī tam ir kādi defekti, pastāv risks, ka vējš to var sabojāt vēl vairāk vai noraut pavisam.

Jumtu labošana katrā gadījumā būs atšķirīga, ņemot vērā segumu. Piemēram, dakstiņu jumts šajā ziņā ir laba izvēle, jo, ja kāds no dakstiņiem būs bojāts, atliks nomainīt tikai to vienu vai dažus dakstiņus, nevis visu segumu. Taču, lai tas nebūtu jādara, vērtīgi ir regulāri pārbaudīt, kādā stāvoklī ir jumta materiāls.

  1. Nolūzušu zaru radītie jumta bojājumi.

Grūti iedomāties kādu māju, kuras tuvumā nebūtu neviena koka, it īpaši, ja ēka atrodas laukos. Lai arī tie rada skaistu ainavu, koki, kuru garums pārsniedz mājas augstumu, bieži vien rada dažādus riskus un problēmas. Piemēram, rudenī no tiem uz jumta sakrīt lapas savukārt spēcīga vēja laikā jāuzmanās no tā, lai nolauzti zari neuzkristu uz jumta. Šajā gadījumā palīdzēt var preventīva veco un nokaltušo zaru laicīga nozāģēšana. Tāpat jārūpējas par lapu tīrīšanu no jumtiem, lai tās nesakrātos notekās un nenobloķētu ūdens plūsmu.