Kafija Korejā

Dža Sansins nav vienīgais dienvidkorejietis, kas izveidojis ka­fejnīcu tīklu, lai apmierinātu Āzijas iedzīvotāju arvien pieau­gošo pieprasījumu pēc šī dzē­riena. Neparasti, ka visas viņa 100 kafejnīcas atrodas Ķīnā, kur dzīvo arī pats uzņēmējs. Maan Coffee kafejnīcās ir īpaši dekori – svečturi, senas koka skulptūras un pat īsti koki, kas sniedzas līdz griestiem, padarot līdz pat 1000 kvadrātmetru lielās kafejnīcas līdzīgas Harija Potera burvju skolas Hogvārtas (Cūkkārpas) gaiteņiem.

Interjera iekārtojums ir veids, kā 64 gadus vecais šī kafejnīcu tīkla īpašnieks cen­šas iekarot Ķīnas strauji augošo kafijas tirgu. Šis mazumtirdzniecības sektors ir paplašinājies straujāk nekā jebkura cita nozare. Saskaņā ar konsultāciju firmas Euromonitor datiem kafejnī­cu tirgus vērtība 2014. gadā sasniedza 12 miljar­dus jenu (1,9 miljardus dolāru), un tiek progno­zēts, ka 2016. gadā tā pieaugs par 14 procentiem. Patērētāji vecumā no 20 līdz 39 gadiem visvai­rāk iecienījuši Starbucks kafejnīcas, otrajā vietā ir Costa Coffee Lielbritānijā, trešajā – ASV gigants Dunkin’Brands.

Slavenību reklamētajam Korejas uzņēmumam Caffe Bene arī ir vairāki simti kafej­nīcu, un vēl diviem citiem Korejas uzņēmumiem, Paris Baguette un Zoo Coffee, ir mazāka tirgus daļa nekā Maan Coffee. Vairākus desmitus gadu vadījis restorānus Ko­rejā, Sansins pirms desmit gadiem pārcēlās uz Ķīnu, jo uzskatīja, ka Dzeltenās jūras otrā kras­tā ir labākas iespējas biznesam. Viņam joprojām pieder restorāns Korejā, bet tur nav nevienas Maan Coffee kafejnīcas.

Ieradies Pekinā, San­sins izveidoja Korejas barbekjū restorānu tīklu Ai Jiangshan (patlaban pilsētā ir trīs šī tīkla restorā­ni). Pēc tam viņš atveda uz Pekinu arī savu ģime­ni, un tad korejietim radās ideja atvērt kafejnīcas. Analītiķi apgalvo, ka ķīniešus aizvien vairāk vilina kafejnīcu piedāvātā intimitāte un atpūtas iespējas, nevis pats rūgtais dzēriens. Maan. man­darīnu valodā nozīmē romantisks, un Sansina pieredze mākslas galerijas vadīšanā ir palīdzējusi viņam novērtēt atmosfēras radīto iespaidu.

Maan Coffee kafejnīcas ir izvietotas parku un skolu tu­vumā. «Tās ļoti veiksmīgi rada mierīgu vidi,» saka Estere Lau, konsultāciju firmas Mintel ana­lītiķe. «Šīs kafejnīcas nav tik ļoti vērstas uz peļ­ņas gūšanu kā Starbucks un Costa Coffee.» Kafejnīcas atrodas patālu no galvenajiem da­rījumu rajoniem, kur parasti ir daudz konkuren­tu. Un izmēram ir nozīme. Kopš 2011. gadā Maan Coffee sāka labi veikties, Sansins savās kafejnīcās rīko arī lielus banketus. Viņš saka: «Iepriekš ne­bija nevienas tādas kafejnīcas kā mūsējā.»

Sī stra­tēģija atmaksājās 2014. gadā. Maan Coffee pārdo­šanas apjoms pērn palielinājās līdz 70 miljoniem dolāru, kas ir uz pusi vairāk nekā 2013. gadā. Ap­tuveni 40% ienākumu nodrošina kafija, bet at­likušo ēdieni un deserti, piemēram, vafeles ar saldējumu un grauzdiņi ar zemenēm. Plānots, ka šī gada beigās Maan Coffee jau būs divreiz vai­rāk divsimts – kafejnīcu, tai skaitā tiks atvēr­ta vairāk nekā 3000 kvadrātmetru liela kafejnīca kūrortpilsētā Haikou. Uzņēmums plāno atvērt arī divus kafijas muzejus Cuncjinā un Pekinā, kur tiks iekārtots arī RETD centrs.

Izaugsmi palīdz finansēt cilvēki no malas, bet Maan Coffee ķīniski runājošais vadītājs Ians Cans apgalvo, ka uzņēmums nevēlas pārāk strauji paplašināties, jo meklē tikai pie­mērotus investorus katrai jaunajai kafejnīcai. Uzņēmuma vadība jāatstāj Maan Coffee ziņā, kam pieder vismaz 51% kafejnīcu. «2012. gadā mēs mēģinājām atvērt astoņas franšīzes tipa kafejnīcas,» viņš saka. «Diemžēl daži uzņēmu­mi nepārzināja kafijas tirgu, tie vēlējās tikai ātri gūt peļņu.» Maan Coffee lēmums būt piesardzīgiem kādu dienu varētu izrādīties zelta vērts. Torstens Stokers, partneris konsultāciju firmā A. T. Kearney, skaidro, ka vairums Korejas kafejnīcu un pusdienošanas vietu Ķīnā balstās uz franšīzēm, tomēr franšīžu kultūra šajā val­stī vēl nav attīstīta, tāpēc cieš ēdiena kvalitāte.

Sansins bija Cana padomdevējs viņa res­torānos Korejā, un Cans kopā ar viņu devās uz Ķīnu. Cans stāsta, ka viņi abi bijuši kafi­jas entuziasti, bet nav varējuši atrast piemē­rotu vidi biznesa uzsākšanai. Starbucks tīkls abiem šķitis pārāk liels, bet Taivānas kafejnīcu tīkls UBC, kas viens no pirmajiem pievērsās uzņēmējdarbībai šajā kontinentā, vairāk rūpē­jas par ēdienu, nevis kafiju. Pēc viņa vārdiem, tieši Ķīnas mērogi ietekmējuši dažus uzņēmē­ju pieņemtos lēmumus. «Ja mēs atvērtu kafej­nīcu Japānā, tā nebūtu tik liela. Šeit viss ir pa­kārtots ķīniešu vajadzībām.»

Maan Coffee vadību galvenokārt uzņemas Cans, kas apmeklē visas šī tīkla kafejnīcas val­stī un pārrauga to darbu. Dža Sansins atbild par jaunu ideju īstenošanu, piemēram, mu­zeju atvēršanu, un ceļo pa pasauli, lai gūtu iedvesmu un iegādātos dažādas senlietas. Ķīnieši izdzer vidēji četras tases kafijas gadā, Dienvidkorejas iedzīvotāji 300, bet Honkongas iedzīvotāji  – 150 tases gadā. Maan Coffee ir visas iespējas attīstīt šo nozari Ķīnā.