Kāpēc Latvijas operatori atpaliek?
2009. gadā Latvijas mobilais telefons bija otrs vērtīgākais uzņēmums Latvijā, iemiesojot ap 700 miljonu eiro vērtību. Taču atšķirībā no citām nozarēm Latvijas mobilo sakaru operatori tā arī nav spējuši atrast izaugsmes vektorus. Divi lielākie – LMT un Tele2, kas kopā kontrolē 80% tirgus, jau piekto gadu pēc kārtas piedzīvo apgrozījuma un peļņas kritumu. Šodien LMT vērtība ir sarukusi vismaz uz pusi. Kāpēc tā?
2009. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, gan LMT, gan Tele2 uzrādīja apgrozījuma kritumu par 20%, bet peļņa saruka vēl dramatiskāk – LMT par 55%, Tele2 par 43 procentiem. Trešajam operatoram, Bite, kas tirgū ienāca 2005. gadā, atšķirībā no abiem pārējiem klājās labāk – ieņēmumi tajā pašā laika posmā pieauga par 53%, un pērn gūta 4,6 miljonu eiro peļņa. Bet kopumā arī Bitei Latvija ir sarežģīts tirgus. Ja paskatās uz pēdējiem desmit gadiem, redzams, ka operators kopā zaudējis 80 miljonus eiro.
Izskatās, ka Latvijas mobilo sakaru operatori ir palaiduši garām kritisku industrijas pagrieziena punktu – pāreju no vienkāršiem telefona zvaniem un SMS uz datu pārraidi. Savukārt mūsu Baltijas kaimiņu sniegumus skaidri parāda statistika. Igaunijā operatori 2014. gadā ir spējuši ieņēmumos gūt 221 eiro uz vienu lietotāju (SIM karti), bet Latvijā – 131 eiro. Tā ir milzīga starpība – 40 procentu. Pat taupīgajiem lietuviešiem šis rādītājs ir augstāks.
Kamēr Latvijā operatori cīnās par to, kā pārvilināt klientus ar bezmaksas sarunu minūtēm un SMS, klienti turpina atteikties no SIM kartēm. Pēdējo divu gadu laikā no tirgus pazuduši 95 tūkstoši karšu. Ieņēmumu kritums operatoriem ir likumsakarīgs – daži klienti pat gadu nemaksā par zvaniem un SMS. Motivēt klientus lietot vairāk datu ir tīrais mārketinga uzdevums.
Operatori visā Eiropā tam izmanto divus instrumentus – interesantus pakalpojumus, ko piedāvā datu pārraide, un lētas ierīces, lai būtu iemesls piepirkt vēl vienu SIM karti. Latvijā ar abiem ir problēmas. Kamēr Igaunijas operatori piedāvā pašu izstrādātas aplikācijas, kas ļauj skatīties TV kanālus, filmas, grāmatu bibliotēkas, un pat aplikāciju, lai kontrolētu bērnus, kamēr viņi ir ceļā no skolas, LMT aprobežojas ar dažu pasākumu straumēšanu. Tālāk vēl interesantāk.
Saskaņā ar tirgus pētījumu kompānijas GfK Retail&Technology datiem par pirmajiem septiņiem šī gada mēnešiem 2015. gadā 4G planšetdatoru Igaunijā uz vienu iedzīvotāju ir divas reizes vairāk nekā Latvijā. Daži lasītāji uzreiz teiks, ka Igaunijā ir lielāka pirktspēja, bet problēma drīzāk ir tajā apstāklī, ka igauņi strādā efektīvāk. Lai aktīvāk iesaistītu iedzīvotājus viedajā dzīvē, iegādājoties planšetdatorus, igauņi ātrāk par latviešiem atrod izdevīgākus piedāvājumus.
Piemēram, jauns Alcatel planšetdators pie Igaunijas operatora maksā četrus eiro mēnesi, bet LMT jūs neatradīsiet neko lētāku par sešiem eiro, kas ir uz pusi dārgāk. Vēsture, kā zināms, atkārtojas. Latvijā jau pirms vairāk nekā 15 gadiem, parādoties internetam, telefonu operatori saskārās ar dramatiskām izmaiņām telekomunikāciju jomā.
Zīmīgi jau toreiz Lattelecom pierādīja, ka spēj ātri pielāgoties patērētāju vajadzībām, un šodien Jura Gulbja vadītais uzņēmums ir veiksmīgi ieviesis TV tehnoloģijas uz interneta bāzes. Tagad uzņēmums palielina to pievilcību, pats ražojot saturu, piemēram, šogad jūlijā palaižot televīzijas kanālu 360TV Positivus. Izskatās, ka TeliaSonera debatēs par iespējamo apvienošanos Gulbis uzvarēs.