Latvijas aviators

Vai varat iedomāties Jelgavas uz­ņēmumu, ko vada bijušais Skype vadītājs? Konstantīna Popika (28) uzņēmumā UAVFactory tie nav tikai sapņi. Viņa koman­da ražo bezpilota lidmašīnas, ko pārdod vai­rāk nekā 30 pasaules valstis. Turklāt jau pie­cus mēnešus pie uzņēmuma nākotnes mērķu pārvēršanas realitātē strādā Tīts Pānanens – vīrs, kurš pirms gada pameta Skype biroju un pārcēlās uz Jelgavu, lai kopā ar Konstantīnu igauņu veiksmes stāstu atkārtotu ari Latvi­jā.

Par to, lai viņiem šo mērķi izdotos sasniegt, rūpējas arī pats Skype līdzdibinātājs Toivo Annuss, kurš, kā atklāj Konstantīns, 2014. gadā pirmajā investīciju kārtā uzņēmumā ieguldījis pusmiljonu eiro. Rezultātā UAV Factory saņēma start-up industrijai ļoti augstu novērtējumu, kas bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Vidēji strau­ji augošu jauno uzņēmumu vērtību var rēķi­nāt, apgrozījumu reizinot ar koeficientu 3.

Ar šādu koeficientu pērn Latvijā bāzētais betona grīdu ražotājs Primekss pārdeva 47,9% akciju par desmit miljoniem eiro Green Gateway Fund. Savukārt UAV Factory, piesaistot in­vestīcijas no Annusa, šo koeficientu izde­vies palielināt līdz 8. Kopš 2009. gada UAV Factory darbo­jas strauji augoša­jā aviācijas industri­jā, ražojot bezpilota lidaparātus (unmanned aerial vehicle). Šī tir­gus vērtība pagājušajā gadā bija septiņi mil­jardi dolāru, un tiek prognozēts, ka nāka­mo desmit gadu laikā šis skaitlis divkāršosies.

Turklāt šajā industrijā darbojas tikai 40 kom­pānijas, un UAV Factory ir viena no tām. Lat­viešu uzņēmuma specialitāte ir zemu un īpaši ilgi lidojoši lidaparāti (low altitude, longen- durance; LALE). 2012. gadā uzņēmuma pro­dukts Penguin-B veica 54,4 stundu ilgu lido­jumu, sasniedzot pasaules rekordu. Šādus lidaparātus izmanto cilvēku meklēšanai ka­tastrofu zonās, lielu teritoriju kartografēša­nai, vides novērošanai, kā arī lauksaimniecībā un militārām vajadzībām.

Lidojuma maršruts tiek vadīts no bāzes vadības stacijas, un pats lidaparāts ir aprīkots ar pilnīgi automātisku autopilota sistēmu. UAV Factory var lepoties ar statistiku – šis uzņēmums izpilda 10% no pasaules pieprasījuma savā kategorijā. Vizualizējot ražošanas procesu, nedomā­jiet par lieliem angāriem! Lidmašīnas dzimst telpās, ne lielākās par 100 kvadrātmetriem; vienā puiši uzmanīgi savieno elektroniku, bet citā pie milzīgas iekārtas gatavo metāla deta­ļas.

Līdz šim UAVFactory izgatavoja lidma­šīnu platformas, bāzes stacijas un palaišanas sistēmas. Tālāk to par vidēji 20 tūkstošiem eiro pārdod uzņēmumam, ko šajā industrijā dēvē par integratora kompāniju, kas savukārt izgatavo lidaparāta elektroniku un autopilotu, piemēram, pielāgojot to teritoriju apsekoša­nai, cilvēku meklēšanai vai pat ziedputekšņu vākšanai. Pasaulē ir tikai dažas kompānijas, kas spēj veikt šo sarežģīto procesu, piemēram, Airware, bet gala produktu tās sadārdzina līdz pat 100 tūkstošiem eiro.

 Pēdējos piecus gadus UAVFactory ir aktīvi strādājis, lai iztiktu bez šīm integratoru kompānijām, un pats izveidojis 40 speciālistu koman­du. Šie centieni ir vainagojušies panākumiem šogad izgatavots trešais bezpilota lidmašīnas modelis Penguin-C, kurā iestrādāta arī visa elektronika. Pēc pēdējiem testiem šo modeli, kas spēj lidot 20 stundu, varēs uzreiz pārdot gala pasūtītājiem.

Lai startētu jaunajā kategorijā, kas sola vilinošus ienākumus, uzņēmums ir ga­tavs uzņemties atbildību, kas pirms tam kā tikai vienam no ražošanas ķēdes dalībniekiem tam nebija jādara. Turklāt nu pašiem ari būs jāap­māca lidmašīnu lietotāji. Zemu lidojošu un ilgtspējīgu bezpilota lidmašīnu klasē UAV Factory būs vienīgie pasaulē, kas spēj nodrošināt pilnu ražošanas procesu. Uzņēmēji uzskata – viņu galvenais trumpis ir tas, ka paši spēs savienot mehāniku ar elektroniku.

Pats Konstantīns ar aviāciju ir aizrāvies kopš 12 gadu vecuma, kad sāka darboties radiovadāmo lidmodeļu pulciņā, kur uztaisīja savus pirmos lidmašīnu modeļus. Pēc vidusskolas viņš nolēma aviāciju mācīties profe­sionālā līmenī. Tā kā Latvijā iespējas to apgūt bija ierobežotas, viņš devās uz Liverpūles universitāti, kur 2009. gadā ieguva aviācijas inženiera maģistra grādu. Pirmās nopietnās bezpilota lidmašī­nas Konstantīns izgatavoja kopā ar bēr­nības draugiem.

Ideja nebija jauna – šāda tipa lidaparāti, gan vēl ļoti mazi un primi­tīvi, parādījās jau deviņdesmitajos gados. Pirmie potenciālie klienti toreiz vēl kilo­gramu smagajai Vārnai bija Latvijas Zemes­sardze. Konstantīns smejas, ka lielākā kļūda sākumā bija domāt, ka viss būs vienkārši un gada laikā viņu rīcībā būs lidotspējīgs pro­dukts. Ieguldītais laiks, līdzekļi, demons­trācijas un prezentācijas sagādāja tikai vilšanos.

Lidmašīnas neiegādājās, un ko­manda, neredzot pieprasījumu, pajuka. No ambiciozajiem plāniem bija palikusi vien mājaslapa.  2009. gadā to uzgāja kāda kompānija no Austrālijas, kas bija gatava nopirkt divas lid­mašīnas. Konstantīns nemēģināja pierunāt draugus riskēt vēlreiz, bet steidzami meklē­ja jaunu aviācijas speciālistu komandu. Lid­mašīnas tika pārdotas par pieciem tūkstošiem dolāru.

Popika darbībai līdzi sekoja viņa pa­ziņa Džozefs Manakers no Amerikas. Redzot, ka šādus lidaparātus var ne tikai ražot, bet arī pārdot, viņš investēja vairākus desmitus tūk­stošu eiro, iegūstot 50% uzņēmuma. Piecu gadu laikā UAVFactory ir pārdevis vairāk nekā 100 lidaparātu 30 pasaules valstīs, un klientu vidū ir pat Greenpeace. Šādi rezul­tāti piesaistīja arī viena no Skype dibinātājiem Toivo Annusa interesi.

Viņš arī iepazīstināja Konstantīnu ar Tītu Pānanenu, kurš tolaik pēc astoņiem karjeras gadiem uzņēmumā Skype jau gadu bija jauna izaicinājuma meklējumos. «Ja tu esi vadījis Skype, ir maz tādu vietu, kur tu būtu gatavs doties strādāt,» saka Tīts. Viņa mērķis bija atrast globālu, tehnoloģijām bagātu un ambiciozu uzņēmumu. Redzot, ko UAV Factory ir paveicis piecu gadu laikā un kas vēl tiek plānots, Tīts pieņēma lēmumu pievienoties, vi­ņaprāt, Latvijas topošajam veiksmes stāstam.

Pānanena pievienošanās komandai Kon­stantīnam Popikam maksāja izpilddirektora amatu – tagad viņš atbild par uzņēmuma teh­nisko pusi. Tomēr igauņa pienesums būs ne­novērtējams. Divdesmit gados viņš ir uzkrājis milzīgu pieredzi, strādājot ar dažādām tehno­loģijām, sadarbojoties ar inženieriem un in­vestoriem, kā arī guvis zināšanas, darbojoties banku sektorā un komandas vadīšanā.

Savu pieredzi Tīts plāno izmantot, lai piesaistītu jau­nus investorus. Patlaban galvenā prioritāte ir jaunu speciālistu piesaistīšana un spēcīgas ko­mandas izveide, jo UAVFactory produkti bū­tībā ir lidojoši roboti, kuru izgatavošanai vajag ne tikai aviācijas speciālistus un inženierus, bet arī elektronikas un aplikāciju guru. Viņi paši smejas, ka latviešiem darbs UAVFactory ir tas pats, kas amerikāņiem darbs NASA. UAV Factory nav vienīgie Baltijā, kas cenšas tikt pie šīs zelta āderes, – kaimiņos parādās konkurenti.

Igaunijā strādā kom­pānija Threod Systems, kuras specialitāte ir aizsardzības un mili­tārais segments. Tās pārdošanas vadītājs Indreks Vimbergs stās­ta, ka sākumā bezpilota lidmašīnas tika radītas militārajām vajadzībām, bet civilajā sektorā to attīstība ir vērojama vien dažus gadus. «Veidus, kā šis bezpilota lidmašīnas izmantot ārpus mi­litārā sektora, vēl tikai sāk apgūt. Reālo poten­ciālu neviens tā īsti vēl nesaprot,» skaidro Vim­bergs. «Ticu, ka ar agresīvu mārketingu UAV Factory varēs kļūt par līderi.»

Ne velti UAVFactory vada bijušais Skype šefs un naudu ieguldījis tā līdzdibinātājs. At­kārtot igauņu veiksmes stāstu nozīmē sasniegt 8,5 miljardu dolāru vērtību; par tādu summu Skype 2011. gadā iegādājās Microsoft. Tas no­zīmē, ka ražošanas apjomi no 20 lidmašīnām gadā būs jāizaudzē vismaz par vienu nulli. Kā Latvijā nodrošināt šādu ražošanas kapacitāti? Tas būs izaicinājums pat Skype puišiem.